Superauto īpašnieki iepazīst Latviju, mēs mēģinām saprast viņus.

Krievijas "Ferrari" kluba biedri sava otrā Baltijas izbraukuma programmu ir izpildījuši un atgriezušies mājās. Ko šī dažu dienu garā tikšanās deva viņiem, ko atstāja mums?

Uzdrīkstēšanās
Pasākums, lai gan notika pat viena preses konference, nebija publisks. Pavisam maz "iezemiešu" tika viesiem tuvu klāt. Marats Blate, "Transporent" valdes loceklis, kuram saieta mājvietas "Gallery Park Hotel" saimnieki bija uzticējuši organizatoriskās rūpes, Andris un Karlīna Štāli, Ivars Grošus un šo rindiņu autors, kurus Marats savukārt aicināja uzņemties brauciena sportiskākās - Biķernieku - iedaļas vadību.

M. Blate: "Tikai pamazām saproti, kāda tā ir uzdrīkstēšanās - Krievijā nopirkt "Ferrari". Izvēle - izaicinājums. Šie auto ir ne tikai dārgi, bet arī vispārākajā pakāpē "lecīgi". Nepraktiski. Krievijas ceļiem un satiksmei nepiemēroti. Visu ievēroti, aprunāti, pat "aprieti". Varam tikai mēģināt saprast, kā to īpašnieki jūtas mājās. Un priecāties, ka šīs izjūtas nu jau otro gadu viņus virza uz mūsu pusi, kur publikas attieksme tomēr rāmāka un tolerantāka, kur viņi kaut dažas dienas var justies kā bērni, kas spēlējas. Un tādi viņi ir. Ticiet vai ne - simpātiski un interesanti."

Piesardzība

Salauzts stereotips - tas, kurš "Ferrari" izvēlas, ir traks braucējs. Tieši šāda pārliecība mums, programmu gatavojot, lika baidīties par iespējamiem negadījumiem Biķernieku aplī, lika visādi slāpēt ātrumu. Mēs (instruktori) atteicāmies sēsties viesiem blakus, meklējām "distancētas apmācības" iespējas. Atradām pietiekami ātru automobili ("BMW 535" no "BM auto"), ar kuru braukt šiem pa priekšu, pareizās bremzēšanas vietas un trajektorijas rādot. Mēs gaidījām, ka viņi būs ātri un dulli. Sagaidījām pavisam ko citu. Astoņi no desmit "Ferrari" brauca gauži lēni. Divi, kas rādīja visai pieklājīgus apļa laikus (ap 1.45), izrādās, iepriekš bija mācījušies Nirburgringā un citās Eiropas trasēs.

Ivars Grošus: "Viņu sportiskās iemaņas ir niecīgas. Bet IQ ir augsts (citādi laikam jau pie lielas naudas nevar tikt pat Krievijā), un tādēļ viņi brauc lēni. Bet uzklausa, mācās ar prieku un ļoti ātri."

No savas puses varu piebilst, ka trīs droša ātruma likumus, kurus uz ekrāna liku ievadinstruktāžā, perfekti un ar uzviju ievēroja visi.

Papildspēles

Drošāk un atraisītāk kompānija jutās lēnākās papildspēlēs. Topā - mūsu vecā autosportista Jura Jurkovska pārbūvētais "Žigulis", kurš, stūri griežot pa labi, brauc pa kreisi. Un otrādi, protams.

No Rīgas "Ferrari" kolonna devās uz Tallinu, tad ar prāmi uz Somiju un Zviedriju. Helsinkos notika aizrautīga orientēšanās sacensība, pilsētas ievērojamākās vietas meklējot. Stokholmā dalībnieki tika pieņemti Karaliskā auto kluba mītnē, kur atklāja, ka zviedru superauto īpašnieku problēmas un vēlmes (pasākumus labāk rīkot ārzemēs) ir līdzīgas. Tad - golfs (kurš "biezais" nespēlē šo spēli). Vēl viens aplams stereotips... Izrādījās, ka visiem šī reize ir pirmā, un bedrīšu sacīkstes vietā par uzvarētāju tika atzīts tas, kurš pa bumbiņu vispār trāpīja un to vistālāk aizlidināja.

"Jaukas dieniņas. Bijām uz zemes, ūdenī un debesīs (pēdējais teikts par "Aerodium", kura lidojumu - bez rindas, nevis kā pasaules "Expo" - Latvija viesiem uzdāvināja pirms aizbraukšanas)." Tā teica Krievijas "Ferrari" kluba prezidents Sergejs. Un solīja nākamgad braukt šurp atkal.

Atis Jansons
Latvijas Avīze
01.06.2010