Uzņēmēji autoparka apsaimniekošanu kā ārpakalpojumu šobrīd arvien biežāk izvēlas izmantot īstermiņā.

"Izmaiņas, protams, ir skārušas autoparka vadības biznesa nozari. Tie uzņēmumi, kuri iepriekš izmantoja šo pakalpojumu un tirgū joprojām jūtas droši, ir izvēlējušies turpināt sadarbību. Tas attiecas gan uz lielajiem, gan mazajiem uzņēmumiem. Šogad ir parādījusies tendence, ka daļa uzņēmēju, apzinoties ekonomiskos ieguvumus, ir gatavi izmantot autoparka apsaimniekošanas ārpakalpojumu, taču nedrošība par nākotni mudina līgumus slēgt uz īsāku laika periodu, piemēram, pusgadu vai 10 mēnešiem. Citi, lai panāktu efektīvāku izmantošanu, no lielākas klases auto izvēlas izmantot mazākas klases automašīnas. Ikvienu gadījumu izskatām atsevišķi un kopā ar sadarbības partneriem cenšamies atrast risinājumus ar iespējami lielākiem ieguvumiem mūsu klientiem," norāda autoparku vadības kompānijas Transporent valdes loceklis Marats Blate.

Cenas nemainās
Viņš arī norāda, ka šogad servisa izmaksas ir samazinājušās, toties pakalpojumu cenas ir palielinājušās. Summāri tas nozīmē, ka patērētājiem cenas salīdzinot ar 2009. gadu, nav mainījušās.

Izmanto nedaudz
M. Blate lēš, ka autoparka apsaimniekošanas jomā darāmā ir vēl ļoti daudz, jo to kā ārpakalpojumu izmanto tikai aptuveni 5 līdz 10 % no Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Visbiežāk - uzņēmēju aizspriedumu dēļ, ka tas ir dārgi un nevajadzīgi. Ārpakalpojumu eksperti gan norāda, ka tas atļauj koncentrēties tikai savam pamatbiznesam un izmantot autoparku darbam, nevis galvassāpju vairošanai. Ikmēneša maksa par autoparku un tā aprūpi ir fiksēta un nemainīga, to neietekmē no šā gada 1. janvāra ieviestais nodoklis dienesta automašīnām. Uzņēmuma naudas plūsma ir vienmērīgi izlīdzināta, kas ļauj vienkārši plānot paredzamās izmaksas un sastādīt budžetu. Uzņēmējam autoparku ir vienkārši kontrolēt, jo par visu tiek noslēgts viens līgums un arī rēķins ir tikai viens, tiek sniegta palīdzība problēmu risināšanā.

Var labāk
M. Blate domā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad valstij katrs santīms ir zelta vērts, būtu nepieciešams steigšus pārvērtēt valsts tiešajā pārraudzībā esošā autoparka uzraudzību. Viņaprāt, autoparks tiek izmantots nesaimnieciski. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, valsts tiešajā pārraudzībā ir aptuveni 5500 automašīnu, bet kopējais autoparks varētu sasniegt aptuveni 25 tūkst. transporta vienību. M. Blate ir pārliecināts, ka tik lielam autoparkam personāla algas, telefonu, automašīnu, datoru, telpu un citas izmaksas ir nevajadzīgi augstas, kas patiesībā gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Jāpiebilst, ka arī Valsts kontrole iepriekš vērsusi uzmanību uz to, kā valsts iestādēs tiek izmantotas automašīnas, mudinot pārskatīt gan to skaitu, gan ekspluatācijas politiku un izdevumus.

Vairāku dienu laikā valsts struktūras DB nevarēja pateikt, cik liels šobrīd kopumā ir valsts pārraudzībā esošais autoparks. Pēdējā laika tendences gan vedina domāt, ka autoparks nepalielinās - biežāk vērojami gadījumi, kad valsts un pašvaldību struktūras un uzņēmumi izvēlas jaunu vai mazlietotu transportlīdzekļu nomu, nevis iegādi.

Aldis Zelmenis
Dienas Bizness
11.03.2010