Par dienesta transporta izmantošanu būtu jāmaksā nevis fiksēta ienākuma nodokļa summa, bet gan pēc faktiski privātajām vajadzībām nobrauktajiem kilometriem. Darbinieka gūtais labums, no kura patlaban jāmaksā nodoklis, ir abstrakts un nav atkarīgs no tā, vai privātajām vajadzībām nobraukti pieci vai tūkstoš kilometri mēnesī, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta autoparku vadības uzņēmuma "Transporent" valdes priekšsēdētāja Vita Štelmahere.

Lai gan tā saucamā dienesta automašīnas izmantošanas nodokļa kārtība stājās spēkā no 1.janvāra, joprojām ir daudz neskaidrību. Piemēram, tikai šonedēļ valdība, iespējams, vienosies par kārtību, kā šis nodoklis tiek piemērots valsts amatpersonām. Kā vērtējat izveidojušos situāciju?
Patlaban normatīvajos aktos, piemēram, Grāmatvedības likumā vēl nav nekāda skaidrojuma, kādiem datiem ir jābūt maršruta lapā vai ceļa zīmē. Rēķināmies ar to, ka pēc kāda laika būs jāvieš korekcijas un jāpārrēķina. To, kas valdībā līdz šim attiecībā uz šo nodokli ir lemts, var salīdzināt ar mēģinājumu politiski koriģēt Mendeļejeva tabulu vai fizikas likumus. Visām mūsu uzņēmuma automašīnām ir uzraudzības sistēma, līdz ar to varam precīzi noteikt, vai transporta līdzeklis ir vai nav lietots privātām vajadzībām. Mūsu klientiem ar šī nodokļa nomaksu saistītie jautājumi gan jākārto pašiem, jo to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

Kā šajā procesā var palīdzēt autoparku vadības tehnoloģijas?
Automašīnai uzstādot globālās pozicionēšanas iekārtu, iespējams iegūt vispilnīgāko un precīzāko informāciju par transporta līdzekļa izmantošanu. Iespējams apkopot un analizēt datus par automašīnas iedarbināšanas, stāvēšanas laiku, konkrētiem maršrutiem. Ar šīm iekārtām līdz kilometram var izrēķināt, cik kilometru nobraukts darba, cik - personīgām vajadzībām. Ja tiktu izmantotas šādas tehnoloģijas, nodokli būtu iespējams maksāt pēc faktiski privātajām vajadzībām nobrauktajiem kilometriem. Darbinieka gūtais labums, no kura patlaban jāmaksā nodoklis, ir abstrakts un nav atkarīgs no tā, vai privātajām vajadzībām nobraukti pieci vai tūkstoš kilometri mēnesī. Tik un tā jāmaksā viena un tā pati summa. Ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām tas nav pareizākais risinājums.

Kas valstij būtu jādara?
Valstij ar nodokļiem un citiem normatīvajiem aktiem būtu jāveicina un jāatbalsta caurspīdīgas uzskaites veidošana transporta izmantošanā. Valsts un pašvaldību struktūru autoparks, pēc maniem datiem, varētu būt no 20 līdz 25 tūkstošiem vienību liels. Katrā struktūrā ir savi principi, sava datu uzskaite. Valstij, ne uzņēmējiem, vajadzētu būt pirmajai un nodefinēt, kādi dati kādos formātos par autoparku ir jāuzskaita, lai tos var salīdzināt.
Transporta izmaksas ir ļoti sarežģīti salīdzināt, jo remontus, apskates, nodokļus uzskaita visi, bet izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar telpām, kurās automašīnas stāv, vai remontdarbnīcu izmaksas neņem vērā. Līdz ar to patiesās vienas transporta vienības uzturēšanas izmaksas bieži vien ne valsts, ne pašvaldību uzņēmumi nezina. Tie pieņem lēmumus, balstoties tikai uz tiem datiem, kas ir pieejami. Bet dati ir nepilnīgi. Tādēļ valstij būtu jāsāk ar sevi, nosakot stingrākus nosacījumus un kontroli saviem transporta līdzekļiem.

Vai sniedzat pakalpojumus arī valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem?
Jā, tomēr mūsu klientu struktūrā šī daļa nav liela - līdz 10%. Valsts un pašvaldību iestādēm nav vienotu principu, pēc kādiem vajadzētu iepirkt ar autoparku saistītos pakalpojumus. Katrā konkursā prasības ir citādākas, no kā var secināt, ka autoparku vadības principi valstī ir ļoti izkliedēti. Tas rada zaudējumus.

Kāds varētu būt ietaupījums, mainot šos principus?
Ja autoparks ir sakārtots, vienmēr var atrast jaunas idejas un ietaupīt līdz 5%. Ja ir milzīgs autoparks, tad varētu runāt pat par 40-45% ietaupījumu.

Kā šogad spēkā stājušās ar transporta līdzekļiem saistītās nodokļu izmaiņas, piemēram, ikgadējās auto nodevas paaugstināšana un dienesta auto izmantošanas nodoklis ietekmēs autoparku pārvaldīšanu un vadību?
Sadārdzināsies pakalpojumu pašizmaksa, jo nodokļi pieaug diezgan būtiski. Īstermiņā lielākā problēma ir neskaidrības par dienesta automašīnas izmantošanas nodokļa piemērošanu un no tā izrietošā panika, kas uzņēmumiem un arī valstij drīzāk radīs zaudējumus.
Ja raugāmies uz auto parku attīstību, tad ar autotransportu saistītajiem nodokļiem vajadzētu pildīt lobējošas funkcijas. Ja valsts vēlas veicināt mazākas klases un ekonomiskāku automašīnu lietošanu, tas jādara ar nodokļu palīdzību. Tas patlaban netiek darīts. Līdz ar to uzņēmumi, piemēram, dienesta automašīnu izmantošanas nodokli nevis racionāli izvērtē, bet mēģina apiet.
Kontrolējot dienesta transportlīdzekļu lietošanu, Latvijā tomēr nāksies pieņemt pasaulē lietotās tehnoloģijas, piemēram, maršruta kontroles sistēmu, kas nofiksē nepieciešamos datus un ir efektīva. Šos datus var izmantot ne vien, lai atskaitītos valstij, bet tieši uzņēmumu vajadzībām. Balstoties uz datiem, ir iespējams pieņemt pamatotus lēmumus.

Vai pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc autoparku vadības pakalpojumiem?
Līdz krīzei pieprasījums auga. Ja uzņēmējs ir pakļāvies panikai, un ir nostrādājis latvieša sindroms, ka es pats varu visu labāk izdarīt un man būs lētāk, ignorējot tās izmaksas, kas tieši neattiecas uz transportu, tad sāk parādīties tendence, ka uzņēmumi autoparku pārvalda paši. Tie uzņēmēji, kas redz tālāk par īstermiņa mērķiem, un saprot, ka atbalsta funkcijām veltīto laiku nozog savam pamatbiznesam, interesējas un izmanto autoparka vadības pakalpojumus.
Mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās pieprasījums pēc šī pakalpojuma satura. Vairs nav vajadzīgs tik augstas kvalitātes un tik daudzveidīgs pakalpojums. Iepriekš prasības pret šo ārpakalpojumu bija ļoti augstas, ar "VIP apkalpošanu", patlaban priekšplānā izvirzās ekonomiskums. Pieprasītāki varētu kļūt paši nepieciešamākie ar autoparka vadīšanu saistītie pakalpojumi, kas palīdz neiedzīvoties nepatikšanās un ļauj uzņēmumam savus transportlīdzekļus pārvaldīt pietiekami efektīvi.

2007.gadā sasniedzāt 60% apgrozījuma pieaugumu. Kā ekonomikas kritums ietekmējis "Transporent" darbību?
Pērn apgrozījums saglabājies 2008.gada līmenī, kad tas Latvijā bija 8,9 miljoni latu. 2009.gadā galvenais uzdevums bija maksimāli optimizēt izmaksas, iespējams, nedaudz samazinot kvalitātes līmeni, ko saskaņojām ar klientu. Tāpat ieviesām vairākas jaunas tehnoloģijas, aizstājot darbaspēku. Svarīgs uzdevums bija noturēt esošos klientus.
Autotirgū, tāpat kā nekustamā īpašuma jomā, bija uzpūsts burbulis. Ir daudz automašīnu, ko saņemam no klientiem atpakaļ vai nu tādēļ, ka līguma termiņš beidzies, vai tie nevar vairs maksāt līzingu. Šos auto mēs pārdodam Rietumeiropā, kur tirgus situācija ir normalizējusies un mašīnas pērk. Šis laiks arī mums liek meklēt jaunas iespējas, pakalpojumu veidus un mudina attīstīties.

Kādā virzienā?
Plānojam attīstīt darbību Rietumu un Austrumu tirgos. Pētām darbības iespējas Krievijā, Vācijā, Skandināvijas valstīs. Esam secinājuši, ka mūsu pakalpojumu tehnoloģijas, datu bāzes ir nevis vienu, bet vairākus līmeņus augstākā izpildījumā nekā Vācijā vai Skandināvijā.
Rietumeiropas valstīm plānojam piegādāt autoparku vadības know-how un tehnoloģijas, savukārt Krievijā piedāvāsim pilnu pakalpojumu spektru, jo tur šī joma vēl attīstās.
Savukārt Latvijā pārstrukturēsim autoparku vadības pakalpojumus, lai klienti, izmantojot mūsu tehnoloģijas un maksājot mazāk, varētu diezgan daudz izdarīt paši. To var saukt par autoparku vadības tehnoloģiju pārdošanu.

Vai nebaida konkurence, kas attīstītājās Rietumeiropas valstīs šajā jomā ir liela?
Jā, tā ir liela, taču šis tirgus ir iesīkstējis. Mūsu jomas uzņēmumi Rietumeiropā nav tik radoši, tiem ir gadu gaitā izstrādāti algoritmi, kas noteikti nav nepareizi, taču pasaule un tirgus mainās ļoti strauji. Mūsu lielākā vērtība ir iespēja reaģēt ļoti ātri.

Vai ārvalstīs veidosiet meitasuzņēmumus, kopuzņēmumus vai izvēlēsities vēl kādu citu darbības formu?
Iespējas, tai skaitā franšīze, atkarībā no tirgus patlaban tiek pētītas. Iespējams, izmantosim vairākus no šiem darbības modeļiem. Konkrēts līdzdalības apjoms kāda ārvalstu uzņēmumā vai darbības forma nav tik svarīga.
Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Dārgu tehnoloģiju atpelnīšanās laiks ir ilgs, tādēļ mums tās ir jālieto plašākā tirgū. Darbības apjomu palielināšanos izjutīs arī Latvijas klienti, jo varēsim tehnoloģijas un administratīvas jaudas daudz vairāk noslogot, samazinot pakalpojumu cenas.

Cik liela autoparku apkalpošanas jomā ir "Transporent" tirgus daļa Latvijā un Baltijā?
Latvijā tirgus daļa ir 42%, bet Baltijas valstīs kopā - ap 20%.
Latvijas tirgū nopietnākais mūsu konkurents ir "ALD Automotive", iepriekšējos gados arī "Baltijas auto līzings". Pēdējā laikā parādījusies konkurence no tiem uzņēmumiem, kas iepriekš piedāvāja tikai automašīnu īstermiņa nomu, bet, mainoties tirgus situācijai, pievērsušies arī ilgtermiņa nomai. Domāju, ka konkurence tikai pieaugs.

Uzziņa
2009.gada 1.janvārī stājās spēkā kārtība, kādā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgām vajadzībām. Summas, no kurām tiek rēķināts IIN 26% apmērā, ir šādas: par automašīnu izmantošanu ar dzinēja darba tilpumu līdz 1500 kubikcentimetriem (cm³), kā arī elektromobiļiem - 40 lati mēnesī, no 1500 līdz 2500 cm³ - 70 lati, no 2500 līdz 3500 cm³ - 100 lati, virs 3500 cm³ - 150 lati. Sākotnēji bija plānots, ka tiem, kas lieto dienesta auto arī personīgām vajadzībām, labuma apmērs būtu atkarīgs, rēķinot izmaksas par kilometru (no 0,11 latiem līdz 0,15 latiem par kilometru).

Informācijai
SIA "Transporent" dibināta 2005.gadā un nodrošina korporatīvo klientu autoparku vadību. Uzņēmums patlaban apkalpo vairāk nekā 2000 transporta līdzekļu un sadarbojas ar vairāk nekā 200 piegādātājiem. Uzņēmumā strādā 30 darbinieki. "Transporent" meitas uzņēmumi izveidoti Lietuvā un Igaunijā.
Uzņēmuma apgrozījums 2008.gadā bija 8,9 miljoni latu, 2007.gadā - 6,15 miljoni latu, bet 2006.gadā - 3,84 miljoni latu.

Roberts Kārkliņš
Nozare.lv
08.02.2010